iejūgt1
iejūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iejūdzu | iejūdzam | iejūdzu | iejūdzām | iejūgšu | iejūgsim |
| 2. pers. | iejūdz | iejūdzat | iejūdzi | iejūdzāt | iejūgsi | iejūgsiet, iejūgsit |
| 3. pers. | iejūdz | iejūdza | iejūgs | |||
Pavēles izteiksme: iejūdz (vsk. 2. pers.), iejūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iejūdzot (tag.), iejūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iejūgtu
Vajadzības izteiksme: jāiejūdz
1.Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
2.sarunvaloda Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visupirms pavasarī ir jāiejūdz zirgs un jānobrauc uz tirgu pēc sivēna.
- Ja putenis gadījās, tēvs iejūdza zirgu un aizveda līdz Skrīveriem.
- Prāta zirdziņu atkal iejūdzu, un tiku izmesta no iedomu segliem.
- Alvīnes Princis, iejūgts, purina krēpes, iekšā sēž Koļa.
- Tad Sarma bija iejūgta ratos un Antons nez kurp veda benzīnkannas.