nožēlot
Lietojuma biežums :
nožēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
2.Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
3.Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
4.apvidvārds Aiz skaudības noburt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri