deheroizēt
deheroizēt [dehero-izēt] 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | deheroizēju | deheroizējam | deheroizēju | deheroizējām | deheroizēšu | deheroizēsim |
| 2. pers. | deheroizē | deheroizējat | deheroizēji | deheroizējāt | deheroizēsi | deheroizēsiet, deheroizēsit |
| 3. pers. | deheroizē | deheroizēja | deheroizēs | |||
Pavēles izteiksme: deheroizē (vsk. 2. pers.), deheroizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: deheroizējot (tag.), deheroizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: deheroizētu
Vajadzības izteiksme: jādeheroizē
Parādīt objektīvi to, kam iepriekš piedēvētas ideāla īpašības (parasti mākslas darbā); novērtēt zemāk nekā iepriekš.
PiemēriDz. Sodums savā romānā iedrošinājās noārdīt mītu par leģionāru cīņu nozīmīgumu un deheroizēt pašus leģionārus, saskatot šo cīņu gaitā vienīgi bezjēdzīgu traģismu, bet J. Turbads aizsāka turpmākajā latviešu prozā aktualizēto demitoloģizāciju.
- Dz. Sodums savā romānā iedrošinājās noārdīt mītu par leģionāru cīņu nozīmīgumu un deheroizēt pašus leģionārus, saskatot šo cīņu gaitā vienīgi bezjēdzīgu traģismu, bet J. Turbads aizsāka turpmākajā latviešu prozā aktualizēto demitoloģizāciju.
- Rakstīt patiesību par faktiem bieži vien nozīmē — tos deheroizēt.
- Sūrā ikdienas darba apoteozi dzejnieks panāk ar tīši deheroizētu reālistisku detaļu, kas nav malā stāvētāja fiksēta, bet paša izjusta.
- Laikam jau aiz bailēm no konsekvences, jo tad jāatzīst, ka par mūsu dzīves augšupeju, par mūsu sasniegumiem, mūsu cīņām un uzvarām, mūsu jaunatni reālistiski runāt nozīme tos pazemināt, deheroizēt, jo visa pacilātība, sajūsma un gaviles, visas līksmās krāsas un lielie vārdi paliek romantismam.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit