atsist
Lietojuma biežums :
atsist 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
1.1.Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās; atdauzīt.
2.Ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
3.Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
3.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
4.Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
5.Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
5.1.Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
6.Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
6.1.Atdauzīt (pret ko).
7.Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
7.1.Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
7.2.lieto: pareti Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
8.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
Stabili vārdu savienojumiAtsist rūgtumu.
10.sarunvaloda Atņemt (draugu vai draudzeni).
Avoti: LLVV, KnV, SLG
Korpusa piemēri