smaržot
Lietojuma biežums :
smaržot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
smaršot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
1.Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
PiemēriKurš noslāpēs ugunis, lai tavs dārzs ziedētu un smaržotu kā vēl nekad?
1.1.Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
PiemēriAutobuss sāk smaržot pēc kafijas, desmaizītēm, tomātiem un gurķiem.
1.2.Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
PiemēriNakts smaržo pēc īstenības.
2.Uztvert ar ožu, sajust smaržu; ostīt1.
PiemēriTajā attēlots formastērpā ģērbts vīrietis, smaržojam neļķi.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit