aizslāpt

aizslāpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.

2.Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.

Avoti: LLVV