aizslānīt
aizslānīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslānu | aizslānām | aizslānīju | aizslānījām | aizslānīšu | aizslānīsim |
| 2. pers. | aizslāni | aizslānāt | aizslānīji | aizslānījāt | aizslānīsi | aizslānīsiet, aizslānīsit |
| 3. pers. | aizslāna | aizslānīja | aizslānīs | |||
Pavēles izteiksme: aizslāni (vsk. 2. pers.), aizslāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslānot (tag.), aizslānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslānītu
Vajadzības izteiksme: jāaizslāna
Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Droši vien mūs glāba baznīcas, jo Marija zināja nosaukumus tām visām, pat tām, kuras bija padarītas par noliktavām vai ar jaunām pilsētas ēkām aizslānītas tā, ka nevarēja pat nojaust, kur dievnams slēpjas.