aizslampāt
aizslampāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslampāju | aizslampājam | aizslampāju | aizslampājām | aizslampāšu | aizslampāsim |
| 2. pers. | aizslampā | aizslampājat | aizslampāji | aizslampājāt | aizslampāsi | aizslampāsiet, aizslampāsit |
| 3. pers. | aizslampā | aizslampāja | aizslampās | |||
Pavēles izteiksme: aizslampā (vsk. 2. pers.), aizslampājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslampājot (tag.), aizslampāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslampātu
Vajadzības izteiksme: jāaizslampā
1.Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
2.apvidvārds Aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla.
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā sunim viņam nolika bļodiņu uz klona, reizēm bāba aizslampāja prom, atstādama Gramzi sargāt, reizēm apsēdās uz bluķīša.
- Otrkārt , beidzot vajadzētu apzināties , ka katrs koncerts ir individuāli spilgts notikums , uz kuru nevar vienkārši aizslampāt kā uz ierindas tusiņu jebkurā krogā tas prasa zināmu sagatavošanos un arī personīgos finanšu ieguldījumus