aizslāpt
aizslāpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslāpstu | aizslāpstam | aizslāpu | aizslāpām | aizslāpšu | aizslāpsim |
| 2. pers. | aizslāpsti | aizslāpstat | aizslāpi | aizslāpāt | aizslāpsi | aizslāpsiet, aizslāpsit |
| 3. pers. | aizslāpst | aizslāpa | aizslāps | |||
Pavēles izteiksme: aizslāpsti (vsk. 2. pers.), aizslāpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslāpstot (tag.), aizslāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslāptu
Vajadzības izteiksme: jāaizslāpst
1.Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
2.Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija izrauts no gultas vienos naktī un otrreiz sešos no rīta, un visas viņa personības ugunis bija uz brīdi aizslāpušas un padzisušas.
- Viņš atkal aizslāpa, viņa smiekli, kā likās, ir ciets, iesprūdis priekšmets, kas neparko nelien rīklē — ne uz iekšu, ne uz āru.
- Pati nesaprazdama kāpēc un nespēdama savaldīties, viņa piepeši sāka pilnā rīklē smieties – tik smieklīgs viņai šķita viss, kas tikko noticis, un tik nožēlojams Jons, kas aizslāpis, pats pēc sevis neizskatīdamies, izspūrušiem matiem un valganu, piekauta suņa skatienu, gulēja sūnās, un tik saldi bija apzināties, ar kādu nieku pietiek, lai pieveiktu divkārt stiprāku puisi, ka viņa ļāva vaļu smiekliem, kas drebināja viņas cirtas un atbalsojās tālu mežā.
- Es slāpēs aizslāpis līdz dvēselei.
- No žēlām sāpēm visas aizslāpušas,