aizslaucīt
aizslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslauku | aizslaukām | aizslaucīju | aizslaucījām | aizslaucīšu | aizslaucīsim |
| 2. pers. | aizslauki | aizslaukāt | aizslaucīji | aizslaucījāt | aizslaucīsi | aizslaucīsiet, aizslaucīsit |
| 3. pers. | aizslauka | aizslaucīja | aizslaucīs | |||
Pavēles izteiksme: aizslauki (vsk. 2. pers.), aizslaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslaukot (tag.), aizslaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslaucītu
Vajadzības izteiksme: jāaizslauka
1.Slaukot aizvākt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Slaucīt prom.
1.2.Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā).
2.Slaukot nolīdzināt, izdzēst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaungada dienā nedrīkst slaucīt putekļus, jo tā var aizslaucīt veiksmi.
- Tas ir tas mantojums, kuru nevar vienā brīdī tā aizslaucīt.
- Sieviete ar gluži kā dūjas spārns baltu roku aizslaucīja to prom.
- Tātad Centra savienība aizslaucīta — tai būs tikai trīs Seima locekļi!
- Šī pirmā savas atgūtās mājas tīrīšana, garo gaidīšanas gadu aizslaucīšana.