pieķerties
pieķerties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķeros | pieķeramies | pieķēros | pieķērāmies | pieķeršos | pieķersimies |
| 2. pers. | pieķeries | pieķeraties | pieķēries | pieķērāties | pieķersies | pieķersieties, pieķersities |
| 3. pers. | pieķeras | pieķērās | pieķersies | |||
Pavēles izteiksme: pieķeries (vsk. 2. pers.), pieķerieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķeroties (tag.), pieķeršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķertos
Vajadzības izteiksme: jāpieķeras
1.Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
1.1.Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) – par augiem.
2.Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
3.parasti formā: trešā persona Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
3.1.Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
4.parasti formā: trešā persona Satvert zvejas rīka āķi (par zivīm).
4.1.Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
5.Iesākt darīt, veikt (ko).
6.Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
6.1.Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) – par dzīvniekiem.
6.2.Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
7.Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
8.sarunvaloda Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Biju par daudz viņam pieķērusies, tādēļ man vajadzēja atbrīvoties.”
- Kad dzīvnieks vai cilvēks atrodas pietiekami tuvu, ērces tam pieķeras.
- Meitenei tika pamests glābšanas riņķis, taču viņa nespēja tam pieķerties.
- Te īsti vietā jautājums, kāpēc tik pārspīlēti pieķeramies savai ārienei?
- Vajag dzīvot vieglāk un nepieķerties sīkumiem," padomus dod Liene.