ieostīt
ieostīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieostu | ieostām | ieostīju | ieostījām | ieostīšu | ieostīsim |
| 2. pers. | ieosti | ieostāt | ieostīji | ieostījāt | ieostīsi | ieostīsiet, ieostīsit |
| 3. pers. | ieosta | ieostīja | ieostīs | |||
Pavēles izteiksme: ieosti (vsk. 2. pers.), ieostiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieostot (tag.), ieostīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieostītu
Vajadzības izteiksme: jāieosta
Ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Suns pieliecās viņpus žoga un ieostīja sievietes smaku.
- Kas sveces dūmus ieosta , tas gultā miezn
- Te bīskapi var ieostīt kāds gaiss virmo un tas arī viss.
- Ja man, piemēram, puslitra burciņa ir pilna ar dzīvsudrabu, atverot to burku un tā riktīgi ieostot un ieelpojot gaisu, es saindētos?
- Viņiem nevajadzētu cigareti degt pie sveces, jo tad vecumā var asarot acis, bet, ieostot sveces dūmus, var gadīties, ka piečurā gultu.