priecināt
Lietojuma biežums :
priecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs; izraisīt prieku (kādam).
1.1.Parasti savienojumā ar “acis”, “sirds”, “prāts”: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri