vārīt1
Lietojuma biežums :
vārīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
PiemēriŪdens bija kā vārīts piens, viņš teiks.
Saistītās nozīmesvirināt.
Tulkojumi
1.1.formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
PiemēriLielā katlā vārošā ūdenī liek grūbas (var iepriekš noskalot).
Saistītās nozīmes
2.Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
Piemēri— Mēs vārām piena un sakņu zupas.
Saistītās nozīmesgatavot.
Tulkojumi
2.1.Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
PiemēriEs pārbaudīju ēdienu un liku auklei vārīt viņa drēbes.
Tulkojumi
2.2.Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
PiemēriNovārījumam pieliek cukuru un vāra sīrupu, pievieno ķiršus un karsē, līdz sāk vārīties.
3.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
PiemēriKopā uzsmēķēt, patrakot pa naktīm, " vārīt podus", kopā sajusties lieliem ir krietni vien nozīmīgāk.
Stabili vārdu savienojumiVārīt (arī taisīt) ziepes.
Stabili vārdu savienojumiKā uz uguns vārīts. Ne cepts, ne vārīts. Nosarkst kā vārīts vēzis.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit