kā1
kā apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.konstrukcijā: jautājuma teikums Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi.
PiemēriKā jūs domājat?...
- Kā jūs domājat?...
- Kā tad ir ar pārējo?
Stabili vārdu savienojumiNu kā?
- Nu kā? kolokācija — saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti
1.1.Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc.
PiemēriKā es to biju aizmirsis?
- Kā es to biju aizmirsis?
- Kā viņi mācēja tik rožaini nomazgāties?
Stabili vārdu savienojumiKā tad tā?; kā tā?
- Kā tad tā?; kā tā? — saka brīnoties, pārsteigumā
2.konstrukcijā: izsaukuma teikums Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti; cik ļoti.
PiemēriKā es jūs ienīstu!
- Kā es jūs ienīstu!
- Kā man gribas skaistas drēbes!
- Kā viņi pūlējās!
3.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
4.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
5.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriViņš ziņoja, ka esot plāns, kā mani dabūt ārā no ķezas.
- Viņš ziņoja, ka esot plāns, kā mani dabūt ārā no ķezas.
- Varbūt pa šo laiku izdosies atrast kādu viltīgu paņēmienu, kā paveikt iecerēto?
6.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
PiemēriGribu pastāstīt, kā šis jautājums virzās.
- Gribu pastāstīt, kā šis jautājums virzās.
- Noraudzījos, kā piezemējās Čikāgas lidmašīna.
- Viņš nemaz negribēja uz savas ādas izjust, kā smeldz paša piere, ja apzināti uzkāpj uz pamesta grābekļa.
- Pēteris dzīvo mājiņā bez elektrības, klausās VEF tranzistoru, vēro pa logu, kā pagalmā pastaigājas aļņi un mežacūkas, un glabā zināšanas par padomju Latvijas varenajiem.
7.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
8.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
PiemēriEs darīšu, kā gribēšu!
- Es darīšu, kā gribēšu!
- Viņš, kā spēja, nomazgājās un turbāna veidā aptina ap galvu šalli, cenzdamies, cik iespējams, aizsegt seju.
- - Bet tu nekad ar Mārtiņu nejūties tā, kā būtu gribējusi.
9.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
10.saikļa nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "lai kā" vai vārdu savienojums "lai arī kā", vai vārdu savienojums "lai nu kā", vai vārdu savienojums "lai vai kā" Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
Stabili vārdu savienojumiDiezin kā; diez kā; nezin kā; nez kā. Kaut kā. Kā citādi; citādi kā. Kā kuro reizi.
- Diezin kā; diez kā; nezin kā; nez kā sarunvaloda, kolokācija — 1. Nav zināms, kā2. Sevišķi
- Kaut kā — 1. Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši2. Tā, kā ir iespējams, tā, kā var3. Mazliet, zināmā mērā
- Kā citādi; citādi kā — citādā veidā, ne tā
- Kā kuro reizi — kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams)
- Kā nebūt [nebūt] sarunvaloda, kolokācija — kaut kā
- Kā nekā — 1. Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši; kaut kā2. Tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā3. Mazliet, zināmā mērā; kaut kā4. Norāda uz faktu, kas ietekmē, pamato, izskaidro iepriekšminēto informāciju
- Kā nu kurš — saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit