tīkot
Lietojuma biežums :
tīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs
Locīšana
1.Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
1.1.Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
Saistītās nozīmes
1.2.intransitīvs Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
Saistītās nozīmeskāroties, ilgoties, gribēties, vēlēties, gribēt.
Stabili vārdu savienojumiSirds tīko (arī kāro). Tīkot pēc (kāda) dzīvības. Tīkot pēc (kāda) sirds.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri