tīkot
tīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | tīkoju | tīkojam | tīkoju | tīkojām | tīkošu | tīkosim |
2. pers. | tīko | tīkojat | tīkoji | tīkojāt | tīkosi | tīkosiet, tīkosit |
3. pers. | tīko | tīkoja | tīkos |
Pavēles izteiksme: tīko (vsk. 2. pers.), tīkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tīkojot (tag.), tīkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tīkotu
Vajadzības izteiksme: jātīko
1.Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
1.1.Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
1.2.intransitīvs Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
Stabili vārdu savienojumiSirds tīko (arī kāro). Tīkot pēc (kāda) dzīvības. Tīkot pēc (kāda) sirds.
- Sirds tīko (arī kāro) frazēma — saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko)
- Tīkot pēc (kāda) dzīvības idioma — vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi
- Tīkot pēc (kāda) sirds idioma — censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- gām bibliotekārēm, jo tīko pēc piedzīvojumiem un labi pavadīta laika.
- Mēs netīkojām nekur tikt, mēs nekārojām nekur nokļūt, nē.
- Vai es kādam ko sliktu nodaru, viņu piecpadsmit gadus tīkodama?
- Tādus mastus tīkoja kuģubūvētavas Pēterburgā, Stokholmā un Amsterdamā, visur.
- Sirds tā vien tīkoja panākt nokavēto, griezt no svaiga baķa.