sapņot
Lietojuma biežums :
sapņot 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapņoju | sapņojam | sapņoju | sapņojām | sapņošu | sapņosim |
| 2. pers. | sapņo | sapņojat | sapņoji | sapņojāt | sapņosi | sapņosiet, sapņosit |
| 3. pers. | sapņo | sapņoja | sapņos | |||
Pavēles izteiksme: sapņo (vsk. 2. pers.), sapņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapņojot (tag.), sapņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapņotu
Vajadzības izteiksme: jāsapņo
1.Redzēt sapņus (miegā).
PiemēriVai tonakt viņš sapņoja?
Piemēri
- Vai tonakt viņš sapņoja?
- Par spīti sirdēstiem, viņš bija labi gulējis un pat jauki sapņojis, tikai nevarēja atcerēties, ko.
- Naktī man bija drudzis, un es atkal sapņoju par vecākiem.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sapināt1 — Sapņot.
Saistīts ar
čučēt1 — Gulēt (parasti par bērnu).
čučiņāt1 — Gulēt (parasti par bērnu).
dusēt1 — Gulēt miegā.
gulēt1 — Būt aizmigušam.
gulēties1 — Gulēt (1).
noraut masā1 — Gulēt.
paraut miegu1 — Gulēt.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt procesā ↔ Abstrakts nojēgums: sapnis1 — Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā.
2.Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties.
PiemēriMēs, sievietes, sapņojam savus laulātos pārveidot, pāraudzināt, bet viņi vēlas, lai mēs nekad nemainītos.
Piemēri
- Mēs, sievietes, sapņojam savus laulātos pārveidot, pāraudzināt, bet viņi vēlas, lai mēs nekad nemainītos.
- Nē, vēl šodien taču sapņoju par jebkuru vīrieti, kurš uz mani paskatītos ar iekāri.
- Viņš nekad mūžā nebija sapņojis par šādu paaugstinājumu!
- – Es jau veselu mūžību sapņoju par mailīšu zupu!
Saistītās nozīmeskārot, kāroties, gribēties, gribēt, ilgoties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kārot2 — Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties2 — Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
gribēties1 — Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1).
gribēt1 — Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
ilgoties1 — Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā).
vēlēties1 — Just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt).
Hiponīmi
alkt1 — Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
izvēlēties1 — Vēlēties, ilgāku laiku lolot vēlēšanos.
patikt2 — Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
patikties2 — Patikt 1(2).
sakāroties1 — Iekāroties, parasti ļoti.
salkt2 — Alkt.
slāpt3 — Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt.
tiekties1 — Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
tīkot1.1 — Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
tīkoties1 — Tīkot (parasti ko darīt); tikt tīkotam.
tikt2 — Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; patikt 1(2).
tikties2 — Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; tikt 2 (2).
tvīkt5 — Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt.
Saistīts ar
domāt4 intransitīvs, sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs — Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Abstrakts nojēgums: sapnis2 — Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas notiktu, piepildītos; iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
Stabili vārdu savienojumiNav ko sapņot, arī nevar ne sapņot.
Stabili vārdu savienojumi
- Nav ko sapņot, arī nevar ne sapņot idioma — saka par ko tādu, kas nav iespējams
- Sapņot vaļējām acīm frazēma — iztēloties, fantazēt
Avoti: LLVV, Lfv, T
Korpusa piemēri:šeit