sakāroties
sakāroties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; tikai formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakārojos | sakārojamies | sakārojos | sakārojāmies | sakārošos | sakārosimies |
| 2. pers. | sakārojies | sakārojaties | sakārojies | sakārojāties | sakārosies | sakārosieties, sakārosities |
| 3. pers. | sakārojas | sakārojās | sakārosies | |||
Pavēles izteiksme: sakārojies (vsk. 2. pers.), sakārojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakārojoties (tag.), sakārošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakārotos
Vajadzības izteiksme: jāsakārojas
Iekāroties, parasti ļoti.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašu gatavotie pelmeņi šīs dienas vakariņām vai saldētavā, līdz sakārojas.
- Man ļoti sakārojās ar kādu aprunāties, taču mājās nebija neviena.
- Tomēr šad tad vakaros sakārojās kas silts un virtuvē nācāsiegriezties. “
- Citreiz, esot prom no mājas, tā vien sakārojas kādu našķi.
- Tur viesnīcā bijis zaļš paklājs, un viņai tik ļoti tādu sakārojies.