sapņainums
sapņainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sapņainums | sapņainumi |
| Ģen. | sapņainuma | sapņainumu |
| Dat. | sapņainumam | sapņainumiem |
| Akuz. | sapņainumu | sapņainumus |
| Lok. | sapņainumā | sapņainumos |
Vispārināta īpašība → sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sapņainība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa aizrāvās ar romantisma laika iezīmēm — simbolismu, pacilātību, sapņainumu un kontrastainību.
- Kad viņš atkāpās, Anna ievilka elpu un Pīrs redzēja viņas acīs sapņainumu un mulsumu.
- Guļu uz dīvāna pie trešā stāva loga – zilas debesis, vēja pūsmas, sapņainumu rosinošas lapu trīsas.
- Iedomājos par viņu šodien, braucot pa MassPike lielceļu, lai apciemotu Māru Hempšīras koledžā, atkārtodams braucienu, ko regulāri veicu divreiz nedēļā sešu gadu garumā, kad mācīju Mauntholioukas koledžā, un, esmu pārliecināts, arī ieslīdēdams kādā sen ievilktā sapņainuma gropē.
- Paēdušam viņa acīs sapņainumu nomainīja kārīgs spīdums.