Tikocina
Tikocina īpašvārds, vietvārds
Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1425.-1950. g. un kopš 1993. g.
Avoti: Wi
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jons Motiejus, protams, pats toreiz Tikocinā nebija, jo jau droši bija sasniedzis Milkantus, kopā ar ģimeni ceļodams cauri mežiem un brīnumainā kārtā neuzkuldamies virsū zviedriem, bet to viņam izstāstīja Jons Delamarss, kurš gan arī Tikocinā nebija bijis, taču viņam to bija izstāstījis Jonuša Radvilas artilērijas kapteinis un uzticības persona, kurš, kara sakropļots un dienestam vairs nederīgs, tagad strādāja pie Delamarsa Puškarņas lietuvē, un artilērijas kapteinis bez jebkādām šaubām bija atpazinis to nelieti, jā, Tikocinā bija pabijis tieši viņš, tas nolādētais jezuīts, un kapteinis redzējis, kā tas ne vienreiz vien kaut ko slepus runā ar to drebošo kalponi.
- Un bail iedomāties, ko šis cilvēks spēja tagad, ja toreiz Tikocinā, būdams tikai divdesmit gadu vecs, viņš spēja no šūpuļa izzagt tās kalpones bērnu un, draudēdams bērnu nogalināt, pierunāja to nelaimīgo sievieti, lai viņa reizē ar vīna kausu, kuru pakalpodama mēdza ik vakaru aiznest kunigaitim Jonušam Radvilam, kad tas strādāja pie papīriem, pie reizes aiznest arī indi, un pēc tam lielais hetmanis Jonušs Radvila itin kā saslima un nomira, bet kurš gan nezina tādas slimības, kas uzbrūk piepeši un negaidīti, turklāt izšķirošos vēstures brīžos, bet kalpi, kas nesuši ēdienu, pēc tam pazūd bez vēsts vai arī tiek atrasti izskaloti Narevas krastā ar pārgrieztu rīkli, kā notika ar to nelaimīgo kalponi, bet tādu kalpu bērnus pēcāk atrod šūpulī nosmacētus ar spilvenu.
- Un Jons Motiejus bija pārliecināts, ka toreiz tur tika meklēti tie papīri, kuri glabājās pie viņa un tagad pusgadu - Dievs, piedod tādu necieņu - bija mirkuši sūdos, bet Tikocinā šie papīri nekad nebija bijuši, jo viņa gaišība kunigaitis Jonušs sadalīja tos četrās daļās un Norvaišam iedeva vēl Viļņā, pirms to bija ieņēmuši kazaki, iedeva, jo ticēja viņa godaprātam un tāpēc, ka Jons Motiejus viņam derēja, jo bija mazpazīstams bajārs, kurš nebija zvērējis uzticību nevienam no dižmaņiem, pat Sapiegam ne, lai arī saskaņā ar ģerboņu leģendu bija ar to tālos rados, tomēr uzticīgs bija tikai pats savam godam un savam godavārdam, turklāt bija katolis, tāpēc vispār nevarēja modināt nekādas lielās aizdomas, un bija arī pietiekami izglītots, lai saprastu, cik svarīgas lietas viņam uzticētas un kādas sekas var izraisīt.
- " 6.1.1. Bjalistokas apriņķa Čarna Bjalistokas, Grodekas, Mihalovo, Supraslas, Vasilkovas, Zabludovas, Dobržiņevo Dužes, Tikocinas un Zavadu pašvaldība
- Bjalistokas apriņķa Čarna Bjalostockas, Dobržiņevo Dužes, Grodekas, Mihalovas, Supraslas, Tikocinas, Vasilkovas, Zabludovas, Zavadu un Horoščas pašvaldība