privileģēt
Lietojuma biežums :
privileģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
Piešķirt (kādam) privilēģiju; radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
Avoti: LLVV, PP
Korpusa piemēri