flirts
flirts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | flirts | flirti |
| Ģen. | flirta | flirtu |
| Dat. | flirtam | flirtiem |
| Akuz. | flirtu | flirtus |
| Lok. | flirtā | flirtos |
Lakstošanās, mīlināšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieklājīgais flirts paredz uzmanības fokusēšanu uz pareizām manierēm un neseksuālu komunikāciju.
- Taču jebkura flirta gadījumā es salaistu grīstē “ Melanholisko detektīvu”.
- Abi izplūda smaidā, draudzīgi apkampās un uzsāka nepiespiestu flirtu. "
- Dvēseliskā flirta bāze ir emocionālas saiknes veidošana un tīras intereses nodošana partnerim.
- Viņiem patīk flirts kā process, jo tas uzlabo šo cilvēku pašapziņu.