nobeigt
Lietojuma biežums :
nobeigt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt1.
1.1.Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
2.Pabeigt2.
3.Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt3.
3.1.Savienojumā ar “mūžs”, “dzīve” u. tml.: nomirt; pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
4.Nonāvēt (dzīvnieku).
4.1.sarunvaloda Nonāvēt (cilvēku).
5.sarunvaloda Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
5.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri