nobeicēt
nobeicēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobeicēju | nobeicējam | nobeicēju | nobeicējām | nobeicēšu | nobeicēsim |
| 2. pers. | nobeicē | nobeicējat | nobeicēji | nobeicējāt | nobeicēsi | nobeicēsiet, nobeicēsit |
| 3. pers. | nobeicē | nobeicēja | nobeicēs | |||
Pavēles izteiksme: nobeicē (vsk. 2. pers.), nobeicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobeicējot (tag.), nobeicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobeicētu
Vajadzības izteiksme: jānobeicē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dienā uztaisa, vakarā nokrāso vai nobeicē, nākamajā cilvēks jau brauc pakaļ un ratos ved projām.
- Virs tiem lika finiera saplāksni, to nobeicēja, nolakoja, un grīda gatava!
- tad labāk ar kaut ko saplāksni apstrādāt - nokrāsot, nobeicēt.
- Laiku pa laikam nobeicē to atkārtoti, un mēbeles kalpos ilgus gadus.
- Pirms tam koku var arī nobeicēt, lai piešķirtu toni.