nobēgt
nobēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobēgu | nobēgam | nobēgu | nobēgām | nobēgšu | nobēgsim |
| 2. pers. | nobēdz | nobēgat | nobēgi | nobēgāt | nobēgsi | nobēgsiet, nobēgsit |
| 3. pers. | nobēg | nobēga | nobēgs | |||
Pavēles izteiksme: nobēdz (vsk. 2. pers.), nobēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobēgot (tag.), nobēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobēgtu
Vajadzības izteiksme: jānobēg
1.Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
2.Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
3.apvidvārds Pazust, noslēpties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tātad nav kaut kur nobēdzis, nespēlē teātri.
- Jo veikli šķirbā nobēgs,
- Vienā šādā svēto dusmu lēkmē viņš nosita ēģiptieti, kas slikti izturējās pret izraēlieti, un tāpēc bija spiests nobēgt tuksnesī.
- Viņam šie vienatnes brīži reizēm ir nepieciešami arī tāpēc, lai nobēgtu no ļaudīm, lai kāds nepamanītu viņa pēkšņos nervozitātes uzplūdus, nedibinātas panikas lēkmes.
- Kad pēc ilgas šūpošanās kuģis atkal ienāk Daugavā un apmet tauvu ap resno akmens stabu iepretim Rīgas pilij, Ūders ar bēgšanu nobēga no šī jūras klejotāja.”