nobēdzināt
nobēdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobēdzinu | nobēdzinām | nobēdzināju | nobēdzinājām | nobēdzināšu | nobēdzināsim |
| 2. pers. | nobēdzini | nobēdzināt | nobēdzināji | nobēdzinājāt | nobēdzināsi | nobēdzināsiet, nobēdzināsit |
| 3. pers. | nobēdzina | nobēdzināja | nobēdzinās | |||
Pavēles izteiksme: nobēdzini (vsk. 2. pers.), nobēdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobēdzinot (tag.), nobēdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobēdzinātu
Vajadzības izteiksme: jānobēdzina
Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Padomju laikos tā glabājusies, nobēdzināta kādreizējā draudzes ērģelnieka klēts pažobelē.
- – Tie mūdži, viņi gleznu noteikti ir kaut kur nobēdzinājuši!
- Veiksmīgi nobēdzināts maiss ar pašražotām kurpēm no čomu fenderētas ādas.)
- Tātad šoreiz noticis nedaudz citādi — Pumpuros ir nobēdzināta zagta manta.
- KNAB sniedza atbalstu, lai palīdzētu atrast nobēdzinātās mantas un aizmukušās personas.