Paplašinātā meklēšana
Meklējam nobeigt.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (44):
- atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties.
- nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem).
- gūters Kāds, kas steidzīgi dara darbu un grib to ātri nobeigt.
- daļa kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
- mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa.
- paganalia Lauku svētki senā Romā, ko svinēja pēc nobeigtas pļaujas.
- apsprādzināt Likt nobeigties (visu dzīvnieku kopumu).
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- krist Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
- kājas nokarcināt nobeigties.
- atšaut (retāk atstiept) asti nobeigties.
- atstiept (biežāk atšaut) asti nobeigties.
- sprāgt nost nobeigties.
- atstiept asti nobeigties.
- izglītības pakāpe nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi.
- nopļaut Nokost, nobeigt.
- nopaukt Nomirt, nobeigties, iznīkt.
- izlaist garu nomirt, nobeigties.
- nogaloties Nomirt, nobeigties.
- atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas; nomirt; nobeigties.
- notirināt (arī atstiept) kājas nomirt; nobeigties.
- atstiept pēdas (arī kājas) nomirt; nobeigties.
- atstiept kājas (arī pēdas) nomirt; nobeigties.
- atstiept kājas nomirt; nobeigties.
- notirināt kājas nomirt; nobeigties.
- atstirināties Nomirt; nobeigties.
- nomušķīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužināt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nonikt Nonīkt, nobeigties.
- atel- Norāda uz ko nenobeigtu vai nepilnīgu.
- atelo- Norāda uz ko nenobeigtu vai nepilnīgu.
- kopeles atmest nosprāgt, nobeigties.
- atspīrināties Nosprāgt, nobeigties.
- nomelst Panīkt, nobeigties, aiziet.
- nobeigums Paveikta darbība, rezultāts --> nobeigt (1).
- perfekts pilnīgs, ļoti labs; lielisks; arī nobeigts, pabeigts.
- noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
- noraukt Raucot nobeigt (adījumu).
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
- apmīt Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku).
- daskriet Skrienot aiz pārpūles nobeigties (par zirgu).
- noslēgts Tāds, kas veido nobeigtu veselumu.
- izēnināt Turot ēnā iznīcināt, nobeigt.
nobeigt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV