aizkratīt
aizkratīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkratu | aizkratām | aizkratīju | aizkratījām | aizkratīšu | aizkratīsim |
| 2. pers. | aizkrati | aizkratāt | aizkratīji | aizkratījāt | aizkratīsi | aizkratīsiet, aizkratīsit |
| 3. pers. | aizkrata | aizkratīja | aizkratīs | |||
Pavēles izteiksme: aizkrati (vsk. 2. pers.), aizkratiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkratot (tag.), aizkratīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkratītu
Vajadzības izteiksme: jāaizkrata
Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši tā aizkratīja,jo viņi brauc kā traki.
- Nemākulīgi feldšeri dzīvībai bīstamā veidā viņu aizkratīja uz slimnīcu.
- Nodevām info par savas bagāžas datiem,tālāk mūsu ceļš veda uz busiņu,kurš mūs tūristus visus aizkratīja kurā nu viesnīcā katram vajag.
- Aizkratām prom visu negatīvo.