aizkraut
aizkraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkrauju | aizkraujam | aizkrāvu | aizkrāvām | aizkraušu | aizkrausim |
| 2. pers. | aizkrauj | aizkraujat | aizkrāvi | aizkrāvāt | aizkrausi | aizkrausiet, aizkrausit |
| 3. pers. | aizkrauj | aizkrāva | aizkraus | |||
Pavēles izteiksme: aizkrauj (vsk. 2. pers.), aizkraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkraujot (tag.), aizkraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkrautu
Vajadzības izteiksme: jāaizkrauj
1.Kraujot novietot (kam priekšā); kraujot aizsprostot.
1.1.Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nomnieks, kurš ir aizkrāvis, vai tirdzniecības centrs, iznomātājs?
- ka brīdī, kad viņi ieiet, nekas nav aizkrauts.
- Arī šeit pašos veikalos fiksējam to, ka vairākas evakuācijas izejas ir aizkrautas.
- Kāda ala bija gandrīz aizkrauta, kad pa pēdējo spraugu izbāzās vienacainās raganas galva:
- Citām nav visa māja lupatām aizkrauta!