aizkravāt
aizkravāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkravāju | aizkravājam | aizkravāju | aizkravājām | aizkravāšu | aizkravāsim |
| 2. pers. | aizkravā | aizkravājat | aizkravāji | aizkravājāt | aizkravāsi | aizkravāsiet, aizkravāsit |
| 3. pers. | aizkravā | aizkravāja | aizkravās | |||
Pavēles izteiksme: aizkravā (vsk. 2. pers.), aizkravājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkravājot (tag.), aizkravāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkravātu
Vajadzības izteiksme: jāaizkravā
1.Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenais, ka nekas nebija aizkravāts — kā Billes mājā.
- - Nevaru, Doils tās ir aizkravājis ar aizslietni un dēļiem.