apkapāt
apkapāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkapāju | apkapājam | apkapāju | apkapājām | apkapāšu | apkapāsim |
| 2. pers. | apkapā | apkapājat | apkapāji | apkapājāt | apkapāsi | apkapāsiet, apkapāsit |
| 3. pers. | apkapā | apkapāja | apkapās | |||
Pavēles izteiksme: apkapā (vsk. 2. pers.), apkapājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkapājot (tag.), apkapāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkapātu
Vajadzības izteiksme: jāapkapā
1.Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
1.1.Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
1.2.lieto: reti Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par jauniesaukto kalnieti, kurš nav pazinis pat pulksteni un māņticīgās izbailēs brēcis, tiklīdz kāds ķēries apkapāt krūmu vai cirst koku: « Ko tu dari, tajā taču tup Allahs?!
- Velns tikai mizu apkapāja
- Tu viens kā miets, kam zari apkapāti,
- Kails apkapāts koka stumbrs.
- un baļķi gāzušies kā kaņepāji; vīri tikai apkapājuši zarus, nocirtuši galotnes un uzsaukuši: " Stepiņ, cel baļķus uz kūleni!"