pāršķirt
Lietojuma biežums :
pāršķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu); izveidot (celiņu) matos; izšķirt2.
1.1.Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) — par šķirtni, celiņu (matos).
2.Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu).
3.lieto: pareti Pārdalīt (parasti telpu, platību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri