garmetis
garmetis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | garmetis | garmeši |
| Ģen. | garmeša | garmešu |
| Dat. | garmetim | garmešiem |
| Akuz. | garmeti | garmešus |
| Lok. | garmetī | garmešos |
Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirtī bija nepieciešams garmetis no gars un mest koka ķipītis ar īsu kātu , ar ko uzliet ūdeni uz karstajiem akmeņiem
- Pirtī nepieciešams bija garmetis no gars un mest koka ķipītis ar īsu kātu , ar ko uzliet ūdeni uz karstajiem akmeņiem
- Pirtī nepieciešams bija garmetis ( no gars un mest) - koka ķipītis ar īsu kātu, ar ko uzliet ūdeni uz karstajiem akmeņiem.
- Viens no svarīgākajiem rīkiem, ar ko senie pirtnieki darbojās bija garmetis - koka ķipītis ar īsu kātu, ar ko uzliet ūdeni uz karstajiem akmeņiem, lai telpā uzturētu pareizo karstumu un mitrumu.
- Sēļi alni dēvē par briedi; garmetis — pirtī kauss, ar kuru uz pirts akmeņiem uzlej ūdeni jeb uzmet garu; bāba — skalturis, statīvs skalu ievietošanai, lai skals ilgāk degtu un nebūtu jātur rokā.