mannīts
mannīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mannīts | mannīti |
| Ģen. | mannīta | mannītu |
| Dat. | mannītam | mannītiem |
| Akuz. | mannītu | mannītus |
| Lok. | mannītā | mannītos |
1.Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
2.joma: ķīmija Alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH2-(CHOH)4-CH2OH.
Avoti: VE, Zkp, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bioķīmiski baktērijas ir ļoti aktīvas un fermentē glikozi, mannītu.
- No cukuriem sēnēs ir glikoze, mannīts, arī trehaloze ( sēņu cukurs).
- Pie tiem pieskaitāms sorbīts, mannīts, izomalts, maltīts, laktīts, ksilīts u.c. cukurspirti.
- Arī daudzvērtīgie spirti, kas atvasināti no cukuriem, dabā ir plaši sastopami ( sorbīts, mannīts).
- -- mannīts