lauce2
lauce [laũce] sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lauce | lauces |
| Ģen. | lauces | lauču |
| Dat. | laucei | laucēm |
| Akuz. | lauci | lauces |
| Lok. | laucē | laucēs |
1.Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
2.apvidvārds Brīvs lauks mežā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds saknābāto lauci bija aizvedis uz veterināro klīniku un viņa ievainojumus apārstēja.
- Tajā laikā Jaunjelgavas novadā veidojās fokloras kopa “ Lauce”.
- Ligzdošanai tā izvēlas skrajākas vietas pie izcirtumiem, laucēm un stigu malām.
- Savukārt lauci viņš noknāba tādēļ, ka viņu uzskatīja par apdraudējumu saviem mazuļiem.
- To vietā rodas pavisam neliels klajums lauce.