lauce1
lauce [làuce] sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lauce | lauces |
| Ģen. | lauces | lauču |
| Dat. | laucei | laucēm |
| Akuz. | lauci | lauces |
| Lok. | laucē | laucēs |
1.Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
2.apvidvārds Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem.
Avoti: LLVV, SiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds saknābāto lauci bija aizvedis uz veterināro klīniku un viņa ievainojumus apārstēja.
- Tajā laikā Jaunjelgavas novadā veidojās fokloras kopa “ Lauce”.
- Ligzdošanai tā izvēlas skrajākas vietas pie izcirtumiem, laucēm un stigu malām.
- Savukārt lauci viņš noknāba tādēļ, ka viņu uzskatīja par apdraudējumu saviem mazuļiem.
- To vietā rodas pavisam neliels klajums lauce.