Pavasara versija 2021
328 944 vārdi
48 692 frāzes
meitene
meitene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
1.Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
Meitenes lupina no zeķēm un mēteļu malām sasalušo sniegu. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Meitenes notupās pie grāvja un skatījās ūdenī. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Meiteņu bizītes pirmajās rindās tādas peļastes vien ir. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Meitenes taisa kniksīti. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Ganu meitene novecojisganumeita.
Meiteņu skolaskola, kurā mācās tikai meitenes.
2.Jauniete.
Rīgas meitenes ir sajūsmā, bet ķīpenietes rauc degunu. [Dace Rukšāne, Ķīpsalas putni (Sarkanās dzērves matemātika). Rīga, Dienas Grāmata, 2009.]
Vēl tagad atceras tālos laikus, kad, būdama pusaugu meitene, bija nolīgta pie vecākās māsas pieskatīt viņas bērniņus. [Anna Skaidrīte Gailīte, Augšzemē dzirdētais (Ceļš uz mājām). Rīga, Zvaigzne ABC, 2006.]
Diezin, vai citām meitenēm arī uzmācās tik dažādas, savstarpēji izslēdzošas jūtas? [Māris Rungulis, Sirsniņsalas. Rīga, Zvaigzne ABC, 2005.]
— Pavisam jauna meitene, gaišmataina, ar blāvu seju? [Dagnija Dreika, Vēja smiekli (Vējvaļa vējotnēs). Rīga, Asja, 2001.]
// parasti kopā ar: vietniekvārds, piederības vietniekvārds Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
Tu man nekad neesi stāstījis par savu iepriekšējo meiteni. [Evita Sniedze, Mūsdienu latviešu dramaturģija (Smilšukaste). Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.]
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri: