meitēns
meitēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | meitēns | meitēni |
| Ģen. | meitēna | meitēnu |
| Dat. | meitēnam | meitēniem |
| Akuz. | meitēnu | meitēnus |
| Lok. | meitēnā | meitēnos |
1.Meitene1.
2.Meitene2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā jūs, tāds jauns meitēns, tos vīrus varat izkomandēt?
- Tā arī brāļa meitēns auga, var teikt, tēvabrāļa klēpī.
- Tā atkal ir agrāko laiku Erna, Lerha proģimnāzijas lecīgais meitēns.
- – Ak, meitēn, ko nu tu atkal tur runā?
- "Ko raudi, ko skumji dziedi, meitēn?"