meitēns
Lietojuma biežums :
meitēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | meitēns | meitēni |
Ģen. | meitēna | meitēnu |
Dat. | meitēnam | meitēniem |
Akuz. | meitēnu | meitēnus |
Lok. | meitēnā | meitēnos |
1.Meitene1.
Saistītās nozīmesmerga, skuķe, skuķis, meitene, meiča, merģele.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
skuķe1 — Meitene (1); skuķis.
skuķis1 — Meitene (1); skuķe.
meitene1 — Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meiča1 — Jauna, neprecējusies sieviete.
merģele1 — Meitene, meita, jaunava.
Antonīmi
sieviete1.1 — Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
2.Meitene2.
Saistītās nozīmesjaunuvīte, jaunuve, jaunieva, jaunekle, jauniete.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
jaunuvīte1 — Dem. → jaunuve.
jaunieva1 — Jaunuvīte.
jaunekle1 — Jauniete.
jauniete1 — Sieviete vecumā starp pusaudzes un brieduma gadiem.
meitene2 — Jauniete.
skuķis1.1 — Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
jaunmeita1 — Jauna meitene.
Hiponīmi
jaunava1 — Jauna, neprecējusies sieviete.
meita2 — Jauna, neprecējusies sieviete.
zeltene1 — Jauna, neprecējusies sieviete.
Hiperonīmi
bāba6 — Sieviete.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā jūs, tāds jauns meitēns, tos vīrus varat izkomandēt?
- Tā arī brāļa meitēns auga, var teikt, tēvabrāļa klēpī.
- Tā atkal ir agrāko laiku Erna, Lerha proģimnāzijas lecīgais meitēns.
- – Ak, meitēn, ko nu tu atkal tur runā?
- "Ko raudi, ko skumji dziedi, meitēn?"