skuķis
skuķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skuķis | skuķi |
| Ģen. | skuķa | skuķu |
| Dat. | skuķim | skuķiem |
| Akuz. | skuķi | skuķus |
| Lok. | skuķī | skuķos |
skuķine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skuķine | skuķines |
| Ģen. | skuķines | skuķiņu |
| Dat. | skuķinei | skuķinēm |
| Akuz. | skuķini | skuķines |
| Lok. | skuķinē | skuķinēs |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tiktu uz Skuķu ezera DR torni, paklīstam labu brīdi.
- Uzmanību piesaista tas, ka skuķi vidžina diezgan raitā senprūšu mēlē.
- — Skuķi, es esmu uz pakaļas, kā cilvēki ģērbjas!
- Nekaunīgi uzaicināju viņu piebiedroties, teicu, ka mums trūkst skuķu.
- Teicu — krievs, ko es tur, skuķis, saprotu.