knīpa
knīpa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knīpa | knīpas |
| Ģen. | knīpas | knīpu |
| Dat. | knīpai | knīpām |
| Akuz. | knīpu | knīpas |
| Lok. | knīpā | knīpās |
knīpa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knīpa | knīpas |
| Ģen. | knīpas | knīpu |
| Dat. | knīpam | knīpām |
| Akuz. | knīpu | knīpas |
| Lok. | knīpā | knīpās |
1.Maza meitene, retāk mazs zēns.
PiemēriKo jūs te divas tādas knīpas pļavā brēcat?
- Ko jūs te divas tādas knīpas pļavā brēcat?
- Apbrīnojami, cik šīs knīpas skaisti dejoja un dziedāja!
- Ko tu, mazais knīpa, uz ielas pīpo.
- Sešgadīgs knīpa izrīko vecākus, iejaucas pieaugušo sarunās un paņem sev visu uzmanību.
2.Kaut kas mazs, nokniebts.
Avoti: LLVV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit