bērņuks
Lietojuma biežums :
bērņuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bērņuks | bērņuki |
| Ģen. | bērņuka | bērņuku |
| Dat. | bērņukam | bērņukiem |
| Akuz. | bērņuku | bērņukus |
| Lok. | bērņukā | bērņukos |
Bērns.
PiemēriTos bērņukus sauc Aleksis un Ramona.
Piemēri
- Tos bērņukus sauc Aleksis un Ramona.
- Ja lidmašīnā blakus čīkst bērņuks, nopūties un samierinies.
- Uz priekšējā sola iekārtojas māte ar mazuli un tēvs ar diviem bērņukiem.
Saistītās nozīmesbērnelis, ute, knīpa, kverpis, bērns.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
bērnelis1 — Bērns.
knīpa1 — Maza meitene, retāk mazs zēns.
kverpis1 — Bērns.
bērns1 — Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
Hiponīmi
knauķis1 — Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
knēvelis1 — Bērns (parasti zēns); knauķis.
knīveris1 — Zēns, puisēns.
mazpuika1 — Zēns.
meiča1 — Jauna, neprecējusies sieviete.
meitene1 — Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meitēns1 — Meitene (1).
merģele1 — Meitene, meita, jaunava.
puika1 — Zēns.
puišāns1 — Zēns.
puisis1.2 — Mazs zēns, arī pusaudzis.
puiškins1 — Zēns.
skuķe1 — Meitene (1); skuķis.
skuķis1 — Meitene (1); skuķe.
smicis2 — Sīka auguma bērns.
zeņķis1 — Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.
zēns1 — Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
zeperis1 — Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
Hiperonīmi
cilvēks1 — Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints (“Homo”), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
knisis2 — Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks.
knislis2 nievājoša ekspresīvā nokrāsa, pārnestā nozīmē — Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
Tulkojumichild, kid, youngster, minor, shaver, nipper.
Tulkojumi
Avoti: Sin, TWN
Korpusa piemēri:šeit