knēvelis
knēvelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knēvelis | knēveļi |
| Ģen. | knēveļa | knēveļu |
| Dat. | knēvelim | knēveļiem |
| Akuz. | knēveli | knēveļus |
| Lok. | knēvelī | knēveļos |
Bērns (parasti zēns); knauķis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Hei, hei, knēveli, pui, pui, puišeli.
- – Hei, hei, knēveli, – viņa čivināja.
- – Jūs bijāt tāds mazs knēvelis ar izkritušiem piena zobiem...
- Mājas priekšā mūs sagaida 4 knēveļi, visi puikas.
- – Hei, hei knēveli, pui pui puišeli, – sacīja Čībiņa.