bērnelis
bērnelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bērnelis | bērneļi |
| Ģen. | bērneļa | bērneļu |
| Dat. | bērnelim | bērneļiem |
| Akuz. | bērneli | bērneļus |
| Lok. | bērnelī | bērneļos |
Bērns.
PiemēriMazs, nepaklausīgs bērnelis.
- Mazs, nepaklausīgs bērnelis.
- Kāpēc šis bērnelis jūs pārsteidz?
- No jūras nāca melnmatains vīrietis, uz rokām turēdams sīku bērneli.
- Gar upes malu skrien kāda dāma ar bērneli un norvēģiski kaut ko baigi bļauj.
Avoti: Sin, ME, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit