zeņķis
zeņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zeņķis | zeņķi |
Ģen. | zeņķa | zeņķu |
Dat. | zeņķim | zeņķiem |
Akuz. | zeņķi | zeņķus |
Lok. | zeņķī | zeņķos |
1.Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.
2.Jaunietis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu kā viņš varēja zināt, ka kāds zeņķis ielīdis kastē?
- – Kaunies gan, sīkais zeņķi, – seržants bargi teica.
- Un, protams, briesmīgas dusmas uz to sīko zeņķi.
- Šis zeņķis uzreiz bija modinājis viņā nepatiku, kā jau visi mednieki.
- — Vai tiešām jāsi pie Giltines, aplamais zeņķi?