puiškins
Lietojuma biežums :
puiškins vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puiškins | puiškini |
| Ģen. | puiškina | puiškinu |
| Dat. | puiškinam | puiškiniem |
| Akuz. | puiškinu | puiškinus |
| Lok. | puiškinā | puiškinos |
Zēns.
Saistītās nozīmesknīveris, mazpuika, puika, puišāns, zeņķis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
knīveris1 — Zēns, puisēns.
mazpuika1 — Zēns.
puika1 — Zēns.
puišāns1 — Zēns.
zeņķis1 — Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.
puisis1.2 — Mazs zēns, arī pusaudzis.
zēns1 — Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
zeperis1 — Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A tam puiškinam lobuok pi kūma , na pi ituo tāva
- A tjei mjeita juo soka iz puiškinu
- A puiškins nanūsabjeida vys i solca
- Cik godu puorguoja , dāls auga vasals , izauga par šmuku puiškinu , a tāvs dūmuoja , ka aizmiersa valns jū , možc varbūt i naīguoduos par jū , kab jam atdūtu