puiškans
Lietojuma biežums :
puiškans vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puiškans | puiškani |
Ģen. | puiškana | puiškanu |
Dat. | puiškanam | puiškaniem |
Akuz. | puiškanu | puiškanus |
Lok. | puiškanā | puiškanos |
Mazs zēns.
Saistītās nozīmespuišelis, poģis, puģis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
puišelis1 — Puisēns, mazs zēns.
poģis1 — Mazs puika.
puģis1 — Mazs puika; poģis.
puisēns1 — Mazs zēns.
Hiperonīmi
knīveris1 — Zēns, puisēns.
mazpuika1 — Zēns.
puika1 — Zēns.
puišāns1 — Zēns.
puisis1.2 — Mazs zēns, arī pusaudzis.
puiškins1 — Zēns.
zeņķis1 — Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.
zēns1 — Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
zeperis1 — Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai ta’ tu neesi redzēj’ se ( kad man vēl gāja televizors, es redzēju) tādu reklāmu, kur beigās tas puiškans saka: “ Cik labi, kad ir māsa!”
- - puiškans iebrēcās un zibenīgi palēca nostāk.
- Pagriezos un ieraudzīju mazu puiškanu.
- Gods kam gods, negaidīju, bet puiškans godīgi, kaut ar nopūtu, atzinās — viņš to nespējot.
- Puiškans bija tērpts apbrīnojami tīrās, baltās linu drānās, puiškanam bija gluži balti, īsi apcirpti mati, pavisam tīras rokas un mute.