poģis4
poģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poģis | poģi |
| Ģen. | poģa | poģu |
| Dat. | poģim | poģiem |
| Akuz. | poģi | poģus |
| Lok. | poģī | poģos |
1.Mazs puika.
2.Mājdzīvnieks ar baltu plankumu, pinkains vai krēpjveida spalvu.
3.Telefona izolators.
Avoti: ME, KnG, ViV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur tev nav zupas poģis!
- Sākam no jauna, mazliet organizētāk, katrs savā poģī.
- poģis vroģe īstais.. " īstajā" poģī vairāki rubaki uzkāpj un nokāpj vairākas reizes, nekā.
- Pa to starpu kāds rubaks poģī saksrējies ar kolēģi no citas komandas, bet tas, ne pa labi, ne kreisi un aizdomīgi ātri notinas no vietas.
- ko tie daži lej ūdeņus ka dārga, dārga degviela, ļautiņi sagrābjas kredītus pa labi pa kreisi, nepadomājot kā atdos, un tad kad sāk ūdens smelties mutē, tad atrod kādu grēkāzi kuram uzvelt vainu, kas jūs domājat ka dzīvojat sociālismā, bargajos kapitālisma džungļos izdzīvos tas kurš stiprākais, kuram poģis rullē.