puiškans
puiškans vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puiškans | puiškani |
| Ģen. | puiškana | puiškanu |
| Dat. | puiškanam | puiškaniem |
| Akuz. | puiškanu | puiškanus |
| Lok. | puiškanā | puiškanos |
Mazs zēns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai ta’ tu neesi redzēj’ se ( kad man vēl gāja televizors, es redzēju) tādu reklāmu, kur beigās tas puiškans saka: “ Cik labi, kad ir māsa!”
- - puiškans iebrēcās un zibenīgi palēca nostāk.
- Pagriezos un ieraudzīju mazu puiškanu.
- Gods kam gods, negaidīju, bet puiškans godīgi, kaut ar nopūtu, atzinās — viņš to nespējot.
- Puiškans bija tērpts apbrīnojami tīrās, baltās linu drānās, puiškanam bija gluži balti, īsi apcirpti mati, pavisam tīras rokas un mute.