puišelis
Lietojuma biežums :
puišelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | puišelis | puišeļi |
Ģen. | puišeļa | puišeļu |
Dat. | puišelim | puišeļiem |
Akuz. | puišeli | puišeļus |
Lok. | puišelī | puišeļos |
Puisēns, mazs zēns.
Saistītās nozīmespoģis, puģis, puiškans.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
knīveris1 — Zēns, puisēns.
mazpuika1 — Zēns.
puika1 — Zēns.
puišāns1 — Zēns.
puisis1.2 — Mazs zēns, arī pusaudzis.
puiškins1 — Zēns.
zeņķis1 — Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.
zēns1 — Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
zeperis1 — Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr redzēju, ka šajā trauslajā puišelī mājo cīnītāja raksturs! ”
- Daži puišeļi skraida pa garajiem gaiteņiem, bet kopumā ir klusi.
- Praktiski katrs mazais puišelis vai meitene kādreiz sastopas ar basketbola nodarbībām.
- Taču toreiz mēs, sīki puišeļi, to uztvērām mazliet citādāk.
- Viņas izjāja šodien agri no rīta, — cēli paskaidroja puišelis.