skuķe
skuķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skuķe | skuķes |
| Ģen. | skuķes | skuķu |
| Dat. | skuķei | skuķēm |
| Akuz. | skuķi | skuķes |
| Lok. | skuķē | skuķēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš apraudzīja skuķi ar savu šķielējošo aci, taču ne pārāk nekaunīgi.
- Nē, patiesība bija vēl ļaunāka – mēs bijām provinces skuķes.
- — Pāršauj to, jo tās skuķes kājas ilgi neizturēs.
- — Tev nav žēl naudas savām skuķēm, bet meitas studijām žēl?
- Laikam es pati uzbāzos viņam visā savā muļķa skuķes uzmācībā.